 (www.feini.lv) |
| ivi : poēma tev |
| šis ir no sirds veltīts darbs, cilvēkam, kas mainīja manu dzīvi, tās uztveri, sapratni un pašu dzīves jēgu. Ielūkoties tavās acīs reiz bija tik grūti, Dziļas, spodras un mirdzum pilnas tās, Bet es esmu strādājis dikti sūri, Lai tās skatītos priecādamās. Esmu cietis neveiksmes Kā jebkurā kaujā zaudēti ir draugi, Bet ja šādi piepildu tavas vēlmes – Piepildu arī savas. Negribu, ka tu raudi. Es atdodu tev sevi visu, Tev blakus nekad juties neesmu Kā kādreiz, kad lēnām dzisu. Es elpoju prieka dvesmu. Es uzkāpu debesīs Un palūdzu tam, kura nav, Kādu, kurš mūžīgu laimi tev nesīs. Bet kā var palūgt kādu, kura nav? Es apņēmos izpildīt lūgumu savu, Zini, smaidu tev man pietiks dzīvei. Gribu sajust karsto elpu tavu, Gribu tevi, gribu neteikt paldies veiksmei. |
| (20.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |