 (www.feini.lv) |
| Indra Klīdzēja : Kā nejauša spēle |
| Dievs nu gan ir šarlatāns. Radījis cilvēku, basu un kailu, iemācījis viņam pazīt dzīvi. Dīvaini. Gandrīz vienmēr sanāk sisties kā pa nātrēm. Dziļi sirdī jau nekad nerimst nemieri un kaisles kvēle. Un jūtu pasaule? Vienmēr trausla un vārīga kā zvana mēlīte. Bet mīlestība... Jūs vaicāsiet, kas ir mīlestības trijstūris? Blēņas. Nieki. Tikai necenties to formulēt. Būsiet zaudētājos. Pelēkās smadzeņu šūniņas centīsies sniegt visnotaļ racionālu un loģisku secinājumu. Lieki, ļaujiet vaļu iztēlei. Iegūsiet, ka viena muļķa sirdsklauvju kvadrāts ir vienāds ar divu muļķu sirdsklauvju kvadrātu summu. Kāpēc neviens tiktāl neaizdomājas? Jo krist uz leju ir sāpīgi. Zinātu, kad (kritīsi), paliktu apakšā spilvenu. Dzīve allaž mēdz izstrādāt jokus, un tas jau izsenis zināms. Ielāgojiet, turpmāk noderēs, jaunos rakursos lūkojoties- no summas kvadrāta tiek vilkta kvadrātsakne. Vienmēr. Un tas ir pats kritiskākais brīdis. Mirklis, kad tu iemācies zaudēt, bet ar cieņu, un mīlēt vēlreiz. Jo ceļš jau vienmēr būs slīdīgs. Un agri vai vēlu kāja paslīd. Katram. Tad mēs atkal un atkal pieļaujam vecās kļūdas, iesaistāmies jaunā mīlestības trijstūrī kaisles un piedzīvojumu kāres mudināti. Nevaicājiet, kādēļ. Tāda ir cilvēka daba. Bet viss taču ir skaidrs, kā uz delnas. Viena muļķa sirdsklauvju kvadrāts ir vienāds... |
| (11.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |