 (www.feini.lv) |
| Babadura : Lētās Maskas |
| veltīts DaZ, egik_v_tumane, nebo, pil Man žēl tavus sirmos, krāsotos matus, Žēl domu krunkas uz ādas, Man sāp redzēt tevi invalīdratos, Bet es taču zinu - man rādās, Jo nevar pa dienu kļūt vecāks par dzīvi Un solīt ūdenim atgriezties, Un mest tanī naudu, un solīt sev dzīres, Un pēdējo reiz pret to pagriezties, Un nākamreiz nākt un teikt: "Jauna jūra Un saule, un mēness, un ES". Jūs stāstiet, ko gribiet - es esmu aiz mūra, Kas šķir mani no pasaules. (Starojums saēd iekšējo miesu, Smadzeņu šūnas tev dalās Un pataisa ķermeni garīgi liesu, Un jaunību saspiež tā malās) Man žēl tavus sirmos, krāsotos matus, Žēl tavas lūpas, kad smejies. Man sāp to tā redzēt, man sirds sāpēs kratās, Bet pati to tu izvēlējies. |
| (31.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |