kad grūti novaldīt
neona nokrišņus
kas vijas ap potītēm
kā mūžam pēc panikas
izsalkusi
Nīlas palu straume
pulksteņi samirkst bet
mehānismi nemirst
mēs esam jauns fizikāls
lielums
un starp bohēmiskām
krācēm
es dzirdu bijīgi aprautu
čukstu
"generation x"
un ļoti ceru ka
bez manhetenas akcenta
un bolivudas smaida
šajās krācēs slīkoņus
regulāri pabaro
ar konservantiem
(bet ārā nevelk)
mans puķupods jau sen
līdz malām ir pilns
ar runājošiem trūdiem
vilki asinis vairs nesaož
un pacifisma vārdā miesniekus nokož
un sludina pasaulei vegānismu
paniska instinktu pielūgšana
kā azartspēļu drudzis vegasā
nožāvē rasu no krampjainiem pirkstiem
pie spēļu automāta neonzaļiem sāniem
(cerību krāsa uz brīdi nomierina)
aspirīna ripiņu
asinsķermenīši
izgaro pār aizskalotām ciparnīcām
nolīst un eritrocītu granātas
pilda man kabatas
drudzis nepāriet |