 (www.feini.lv) |
| ivi : smaids |
| ir brīži, kad tu neapzinies, ko viņi var nozīmēt turpmākajā dzīvē. Ja izdodas, kaut vienu tādu brīdi pamanīt, tas maina visu. Tevi, tos, kas tev apkārt un pat pasauli. Tā kļūst gaišaka! Nu tad par tādu brīdi es arī uzrakstīju. Reiz uzsmaidīja garāmgājējs man svešs, es zinu, cik vērts ir šāds smaids - divas sārtas rozes un kaimiņa skalps. Es nepārdošu, liekas cena nav tā vērts. Es ieluku šo smaidu kabatā sev, ikdienas nēsāju kā veiksmi to līdzi. Un patiesi, man sen nav slikti gājis, esmu paaudzies un resnāks kļuvis. Ir pagājis jau vairāk kā gads bet svešais joprojām kabatā man smaida. Draugs man tagad jautā: "Pa kuru ielu Tu reiz gāji? Vai vari aizdot man smaidu?" Aizdot? Aizdot nevarēšu tev smaidu, viņš smaida tikai manā kabatā. Beigās es viņam gudri atbildu, ka nevajag meklēt svešu laimi. |
| (28.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |