Naktīs bij' tik daudz gaismas
Caur dūmaku nav redzama vairs tā
Kad zvaigznēm aptrūkstas malkas,
Klusumā apdziest arī uguns mūžīgā
Vairs tikai sārtas ogles tumsā gail
Un tikai pa retam, kad glāsta vējš
(Kā pieskāriens sapnī, kad nav bail)
Liesma, tik silta, tumsu ap sevi dzēš
Bet tas tikai reizēm, kad nelīst lietus,
Kad nemirkst dubļos un ūdenī ielas
Tad gribētos piemest sveķainus zarus
Kad tāsis izdegušas straujās liesmās
Gribas siltumu, kaut vai mazliet.
Sausi, tik sausi, skan koki un prauli,
Gausi, tik gausi, mirkst gunskurā pelni
Bet aukstajā pavasara vakarā
Es lūgšu tev pilienu sveķu.
01.11.2004 |