 (www.feini.lv) |
| Arturs : Mēness gaisma |
| Fatāliskās domu sveves dziest Nebūtības pilsdrupās. Maza meitene baltā kleitā Manā logā mirdz Pēdējo reizi ar sauli. Mēness gaisma nobūra mani. Manas dūres skalda ciešanas ik nakti, Domās kāpņu labirinti krīt, Sapņiem saulē ietriecot bultu, Mēness gaisma atrod mani, Apskauj un hipnotizē. Tā ir mans sargs, mana apsēstība, Baltas čībiņas un grāmata melnā, Izklaide un lāsts simtiem gadu garumā Ilūziju spēcīgu rada, Graujot starpsienu būtību, Kas ir vienīgais aizsegs, vienīga ēna, Kur paslēpties no mēnesstariem. Nodzisa sveces, izbeidzas tinte, Bet mēness gaisma turpina dzīvot. |
| (24.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |