Un rožu ziedi sarkanie
Asinīm aptraipīti guļ dubļos
Un vakari, skanīgi sapņainie
Pārvēršas ļaunos murgos
Laiks greizos spoguļos mirdz
Un kroplīgi tevi bezdibenī grūž
Dzīve kā ods tā ļauni blakus sīc
Liktenis tevi savās dzirnās lauž
Viss kārtībā, kāpēc gan ne
Vai tad labāk maz vispār var būt
Tāda taču dažkārt ir šī pasaule
To daudzi zin, vēl vairāki jūt
01.11.2004 |