 (www.feini.lv) |
| Keda : Iedomu diena |
| Domu parkos šonakt domas izkārtas kokos Gar runājošiem soliem es lēnām zogos Uz to pusi, kur domas lēkā Un mazas balerīnas bezspārnu baložus mētā. Augstajos kokos iepinies mans vārds zirnekļu tīklos, Ugunsdzēsēju kāpnēs es rāpjos, Domas mani piesien elektrības stabos – Kā tikko izmazgāts palags es tur karājos. Bezdomu putni man knābā acis, Brēcošā asfaltā bedres rok ogļracis, Uz manām dvēseles stīgām diena spēlē, Un zem pagraba mēness apmaldās palodzē. Domu parkos atkritumu tvertnē izmesta avīze, Uz pieres tai rakstīts – „Parīze”. Iedomu vilcienos sasēdušas dāmas, Jau rīt Parīzē tās sauksies madāmas. Uz runājošiem soliem sēž vārnas, tām rokās adāmadatas, Tās ada sev spārnus un saka, ka pasaules galu gaida. Es tām divriteņus piestumju Un ceļazīmi rokās iedodu. Pie kafejnīcas apsūnojušas cilvēku pūļi triecas, Tur baloži bezspārnu balerīnas pārdod, Bet uz sliekšņa domas smejas, Ka vārnas ceļazīmes uz pasaules galu nodod. Pienvedējiem šonakt iedomu spārni, Tie vēstules pār zemi bārsta, Uz cilvēku galvām pogas met bizbizmāri Un Rainis man par Aspaziju stāsta. Iedomu vilcienos šonakt nestrādā konduktori, To vietā biļetes piedāvā baloži. Šonakt vārnas ar mani runā Un ceļazīmes uz pasaules galu man rokā. Ar melnajām vārnām spodrinu mēnesi, Līdz man izdils piedurknes, Bet domu parkā gar soliem Rainis iet Un aizver iedomu grāmatu ciet. |
| (27.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |