Lietus lāses no skaidrām debesīm
Veldze vasaras pēcpusdienas karstumā
Pie jūras starp karstām pludmales smiltīm
Tur, pie tevis, manas domas klīst tālumā
Nu fēnikss, no pelniem, kas cēlās
Ap jauno ugunskuru met slaidus lokus vējā
Tanī dienā, kad pirmā dzirksts šķīlās
Viss pusceļā palika un neizskanēja
Un neziņā, tas pretrunīgos sapņos pakāries
Starp mitro zemi un debesīm zilajām
Varbūt paies laiks, viss uz labu mainīsies,
Vai ar vēju kā pelniem būs jāizkūp jūtām
Bet sirds, vakara klusumā
Mūžam piedodot un attaisnojot
Pukst zilajā debesu tālumā
Par likteņa jokiem dzejojot
25.10.2004 |