morāli zudušajam draugam, Gatim
Bērnība atmostas. Kazragi spainī sadziedas, triekdami purniņus pret balto plastmasu. Neko šodien nestāsta ūdens zem tilta: nekādu pasaku vai telenoveļu. Un svešinieka skatiens, kas aizpeld zemūdens dūksnājā, ir tikai (vai pat?) bezgala noskumuši titri. Un zvēri tavā galvā, mans muļķa draugs, izkļūst no mīkstās pieguļas, atplaukst tavā elpā, kura apvijas ap kazragu asmeņiem, aizšķildama skābas cigaretes smaržu. |