Saulstaru smaids vakarā
Dzīvē, kā skaistā pasakā
Viss aizmirsies, kas sīks
Viss atmests, kas bij lieks
Man slīkt sapņainā nomodā
Ar tevi kopā šai vakarā
Aiz dzīves pagrieziena asa
Zālē vēl spīguļo rasa
Pazust no visa, lai atrastu sevi
Un aiziet, lai sastaptu tevi
Saulstaru gobelēns vēl vijas
Un liktens par cilvēku smejas
Aiziet nebūtībā domas visas
Vakara tumsa nes lietus asaras
Krēsla zilganiem toņiem šķaidās
Cilvēks arvien neskaidrības baidās
25.10.2004 |