 (www.feini.lv) |
| Lauriic : Opis ar Zuti |
| Tas bij’ sen kaut kur pirms gada, Kad man kā ar bomi pierē, Parādījās zināšana, Ka es varu vecā mēlē, Nostāstīt kā sentēvs Opis Zuti sist uz upi gājis. Tas bija netālu no Apes, Tur kur ir tas lielais grāvis. Bet tā lai saprot visi citi Stāstīšu es pa-latviski. Tātad, ķitels plecos rokā bomis, Aķītis un sunis Ronis, Un kā jau pienākās uz copi Līdzi blašķīte ar „dropi” Tā lai drosme ir uz klopi Saukt no upes ārā zuti. Drosmi ieņēmis pa lielo Opis pilnā balsī sauc: „Zuti ārā nāc ar labu, Līdzi man aķīts uzlādēts!” Zutis nāk ar skumju seju, Opis domā, vai nu prāts, Uzlūdz labāk šo uz deju, Nu nevar tādu galināt! Tā nu beidzās Opja zveja, Izēsts viss un tukši trauki, Viena fantastiska deja, Un uz mūžu paliek draugi! |
| (19.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |