Nāves vēsma naktīs tuvu miesai
Jau salto dvašu sirdī jūti
Tumsa nedod iespējas gaismai
Dziedēt dvēseles brūci.
Caur koku lapotnēm maldās gari
Lapas čabina, no pulka šķir
Tie cilvēka dvēseles atvari
Kas atdala tevi un pasauli
Vien ceļu caur nakti vajag rast
Pie kā turēties, kas nepamet
Caur zāli mitro ejot atskārst
Ka blakus kāda taka rit
Lai putnu atbalsis miglā aicina
Tev sekot tiem nav brīv
Tie tikai miglas spoki kladzina
Bet laimīgs ir cilvēks tik tad kad mīl
25.10.2004 |