 (www.feini.lv) |
| Infinity : Nodzisa |
| Melna diena. Viss pamazām sabrūk un sajūk. Lēnām un mokoši, pa vienai cerībai, pa vienam sapnim, pa vienai gaišai domai. Viss savijas kopā un aizlido. Labiem sapņiem un labām domām nav jābūt pie sabrukuša cilvēka, pie netīras un pamestas ēkas namdurvīm. Tām tur nav vietas, jo visu jau pamazām paņem tukšums. Liels, bezgalīgs, nebeidzams tukšums. Tam te vieta ir tieši laikā. Sapņi aizplēnē kā nodegušas papīra plēksnes, kas vēl nav nodzisušas, kas vēl tik tikko velk savas dzīvībiņas, vēl maliņās redzama dzelten oranžā oglīte, kas vēl cenšas apēst atlikušo papīra gabaliņu. Mazā oglīte var pārvērsties arī par liesmiņu. Par mazu liesmiņu kas nodara postu, vai kas sasilda – kā labpatiksies, kā sanāks. Bet šī mazā oglīte jau steidz nodzist, tā nekad nebūs liesmiņa, jo tā ir kā atmiņas, kas nepārtaps nākotnes siltajā vasarā. Nodzisa. Nomira. Vairs nav un nebūs. Re, to nopūta, kāda ledaina dvaša, kāds stiklains acu pāris! Kam tās pieder? Tev? Nu ja, pareizi, tikai Tu spēj mani tā sāpināt. Žēl. |
| (11.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |