 (www.feini.lv) |
| Koko : Pārslas jeb ledus seja. |
| Pārslas virpuļo Rīgā Tā traucās haotiski Tev mutē, acīs, degunā Tās ir visur: uz zemes, gaisā, debesīs Tās ir mīļas un baltas Asas un aukstas Mazas un nevainīgas Kopā veidojot lavīnas Krēslas kārtējā stunda Snieg bezjēgā visos galos Sejas slēpjas aizvējā Lai neapsnigtu, neizkustu Gaiša āda, tumšas lokas un acis Ir redzams profilā Stalta stāja, nāvīgs miers Pārslas bezatbildīgi virpuļo Tās piezemējās it visur Un izkūst, vienkārši izkūst Pārtop slapjumā Viņas skatiens veras tālumā Bet pārslas tik snieg un snieg Tās nekūst pie viņas!!! Rīgas ledus karaliene?! Gribu pieiet klāt un izmērīt temperatūru Gribu dzirdēt balsi un redzēt dvašu Gribu apjēgt patiesību Ar vieglu, bet drošu kustību Viņa nomet pārslas malā Un lūkojās kā autobuss tuvojās Viņa iekāpj un pazūd. Es nesaprašanā domāju Kā varēja tās pārslas neizkust! |
| (11.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |