 (www.feini.lv) |
| Koko : Nesaprastā krople jeb dieviete |
| Viss ir balstīts uz patiesiem faktiem....tapēc ja tu domā ka tev ir slikti atceries ka kādam ir vel sliktāk... Viņa šajā pasaulē tiek uzrunāta kā Ali Uzaugusi daudzbērnu ģimenē un esot vecākā māsa. Viss aizsākās ar to, ka viņas vecāki nejauši satikās divas reizes un jau ar trešo piegājienu apprecējās. Kopš laulību pirmsākumiem viņi centās ieņemt bērnu, bet trīs gadi un nesekmīgi. Māte izmantoja dažādus veicinošus pasākumus un devās uz dažnedažādām procedūrām. Līdz beidzot tas notika. Piedzima meitiņa, bet prieki bija īsi jo mazajai bija stinguma krampji, kas sekoja līdz 4gadu vecumam, ka arī dzemdībās iegūta acu trauma-neuzmanīga rīcība no vecmātes puses saspiežot stingri deniņu rajona nervus pie acīm, iezīmēja viņai uz mūžu nēsāt brilles. Bet ar to viss nebeidzās gaidītā bērniņa slimības kartes saraksts, viņai uz šo apstākļu pamata it kā piedēvēja šizofrēniju. Ali kopš neuzturējās vairs slimnīcās neslimoja, jo mamma visu laiku rūpējās par to, lai viņa ēstu tikai veselīgu pārtiku. Daži brīnījās, ka mazā spēj ēst veselus sīpolus, kartupeļus vēsā mierā, kā ābolus. Ar savām lielajām brūnajām ačelēm kas mūždien šaudījās šur tur un aktivitātēm viņa izstrāvoja lielu enerģiju. Šis mazais piemīlīgais, tumšādainais bērns pavadot bezrūpīgos gadus nespēja iedomāties, ka pēc 12 gadu sliekšņa būs jāstājas lielās dzīves priekšā. Protams, viss ko vajadzēja jau bija, masiņas viena pēc otras parādījās, viņa kā jau bērns brīnījās kas tie par ērmiem izņemot viņu vēl, bet ātri pielāgojoties vairs nebilda ne vārdu. Viņas bija un viss, tā izdarījās vecāki, protams, automātiski uzgrūžot viņai palīga grožus vai viņa to grib vai spēj neviens nejautā. Tā tam vienkārši ir jābūt. Kā jau būdama pirmais un pie reizes izmēģinājuma gājiens viņu aizveda uz bērnudārzu, kur jau otrajā nedēļā viņu izvaroja citas grupiņas puišelis, kas bija saskatījies vecāku porno filmas un dienas dusā pārsteidza aizmigušo meitenīti. Pēc tam jau, protams ,viss tika bērnudārzā noliegts, bet kā jau mazs bērns viņa aizmirsa to. Ka arī tam, kas nogrēkojās tika ģimenē izpildīts pēriena sods, no kā visi baidījās un šie sitieni viņai nesāpēja ārēji, bet gan iekšēji, tāpēc viņa stundām raudāja nevis par to ,ka tur zils, bet tāpēc, ka tika nopērta nepatiesas lietas dēļ vai arī neizrunājot. Tāpēc turpmāk viņa cīnījās ar visām četrām līdz ko kāds apmeloja vai ko nepatiesu vēstīja, šis naids pret nepatiesību aizkurināja un lika asinīm vārīties. Šis barbarisms viņu dzina izmisumā, Ali pat kad gulēja gultā bieži aizdomājās ,ka tēvs varētu ieskriet istabā un viņu iegūt savā dzērumā. Jo viņa pēc formām bija līdzīga mammai, un pieņemot to ,ka bija redzējusi gana piedzērušos vīriešus un, kas ar viņiem notiek kad sieviete ir tuvumā, baisi skumdināja viņu. Reāli viņa apzinājās, kas ir viņa tikai gados 13, sākdama domāt, kas ir kas un kāpēc?! Cenzdamās izzināt pasauli viņa iedziļinājās vēsturē ,mūzikā un mākslā. Visas mazās piezīmītes ko viņa izdarīja šobrīd sauktu par filozofiju. Ka arī pati aizsāka smēķēt nevis kāda spiesta, bet vienkārši velējās to darīt un tā kopš pirmās dienas tas iet līdzi. Meklējot atbildes un iesaistoties notiekošajos procesos viņa eksperimentēja. Bija piedzimis mazais bohēmists, kas sapņoja par mīlestību un nedomāja par materiālismu. Visam piedevām viņa netika saprasta, uzdotie jautājumi nopelti un pamesti novārtā vairākus gadus līdz bija jau 16. Ali bija izkopusi savu talantu: mūzikā, piedaloties gan latīņu korī, gan popgrupā, dejošanā dejojot modernās dejas, ka arī visam paralēli zīmēšana, tēlotājmāksla, aušana ,viņa ne tikai radīja, bet ari vadīja piedaloties esošajā skolēnu padomē un būdama prezidente un pasākumu vadītāja. Viņai bija savs stils, kam nereti kāds gribēja atdarināt, vienmēr kursā par modi un baumām, ka arī radot ģeniālus un ilgtermiņa darbus iepriecināja gandrīz visus. Viss gāja no rokas rokā, protams, paralēli visam šim skaisti sanākušajam darbību sarakstam, kas vainagoja viņas radošo un interesanto personību. Viņas pastāvīgajam garam kā sērīga ēna līdzi vilkās ģimenes ietekme. Tēvs no sportista, kas izceļojis pus Eiropu un ieguvis vairākas medaļas bija pārvērties par žūpu, bet tur jau ir vēl dziļāks stāsts- gēni, viņa vecais arī bija alkoholiķis. Tā, lūk, un vis pagriezās vēl ļaunāk kad māte sāka Ali salīdzināt ar tēvu. Viņa ienīda viņu, varbūt citām meitenēm tēvs bija autoritāte, bet ne viņai. Ali ignorēja visu, kas bija no viņa puses, bet ja godīgi tad viņš viņu mīlēja pat vairāk kā māte, bet meitene tiecās vairāk pie mātes. Šis bērns, lai gan jauns uz zaļš būdams nolika ētiskās un garīgās vērtības pirmajā vietā, bet vecākiem tas liekas nebija izprotami. Ka tāds mazs cilvēciņš spētu kaut kā tā domāt un pat neiedziļinājās. Naktīs viņa gaidīja kad visi aizies gulēt, lai varētu zem segas ar lukturīti lasīt kādu zinātnisku rakstu vai leģendu, bet paaugoties arī sāka dzīvoties pa naktīm to neslēpjot. Pēkšņi sāka viņai pārmest viņas atļaušanos pamatojoties uz to ,ka runā pretī, bet tas bija tikai aiz tā ,ka pastāvēja par sevi, viņai bija viedoklis, bet viņi nespēja samierināties ar to un sauca par psihopāti, abi bļaudami un draudot un beigu beigās novedot līdz asarām. Vēl pie reizes viņa atcerējās notikumu bērnudārzā, tieši tajā brīdī kad centās atkārtot identiski to pašu kas bija noticies pirms vairākiem gadiem ar savu māsu. Nezināmu impulsu dzīdama viņa to darīja, tiecās uz seksuālu tuvību un bieži mīļāja māsas, bet par laimi viņas bija par jaunu lai saprastu, kas notiek. Nevienam netika nodarīts pāri un neviens nenojauta, tas uznāca dažas reizes gadā līdz beidzot viņa sāka masturbēt. Savās fantāzijās iedomādamās savus fantāziju vīriešus: spēcīgus, vīrišķīgus, skaistus, kas spēj viņu gan apmierināt, gan pasargāt. Viss varbūt no malas izskatījās kā jau ikdienišķā ģimenē kad bērniem ir pārejas vecums, jeb drīzāk vecākiem jābūt pielāgošanās periodam, bet ir viens sulīgs, bet! Vecāki neaizmirsa šīs mākslinieces izlēcienus un krāja tos bāzdami acīs, bez mazākās iedziļināšanās tā nu šī dvēselīte aizdzīvojās līdz vidusskolai. Un tieši jau pabeidzot skolu viņa uzzināja no mātes, ka tas puisēns ,kas iedragāja viņas dzīves gājumu no bērnudārza ir mācījies visus šos gadus paralēlajā klasē, protams ,netika atklāts kurš, bet sajūta bija pretīga, ilgi viņa mocījās minējumos par to kurs tas ir, bet tā tas arī palika kā tas bija bijis. Iesākdama ceļot viņa smēlās spēkus ceļojumos, cilvēkos, notikumos, viņa iemācījās pielāgoties situācijām. Tas vis pavēra viņas redzesloku plašāku un ļāva lūkoties uz lietām no dažādiem aspektiem. Ali lauzās lai tiktu projām un nekad neilgojās pēc mājām, viņai nebija nekas tāds pie kā gribētos atgriezties, ja nu vienīgi saldumi un jaukā vēstures skolotāja. Jēgas un bezjēgas meklējumos, viņa bija iekritusi strupceļā vai kļūt par apmaksātu mīļāko, jo mīlestība bija liegta viņas sirdij, jo tā bija nocietinājusies līdz maksimumam un visi sapņi nogrima, kad tēvam parādījās mīļākā un pirmā mīlestība aizgāja, kas tieši objektīvi ņemot tiešām bija skaista un patiesa ,bet beidzās ar traģisku punktu, viņš pārdozēja. Ali nebija ne jausmas, kā tas vis jādara u.t.t jo uzzināja ,ka viņam ir problēmas tikai tad kad pienāca pavēsts no draugiem par bērēm un nāves cēloņa iemeslu. Trīs lielie nāves brāļi. Bija jau divas lietas, kas viņas dzīvi sagandēja-alkohols un narkotikas, bet cigaretes bija viņas pašizvēlētais ceļš. Atsvešināšanās no ģimenes lieka viņai meklēt jaunas iespējās pēc atbalsta un sabiedrības, savi draugi, sava ģimene, pieķerdamās citiem viņa zaudēja daļu sevis, atdevās visam kam pieskārās, bet ne vienmēr šī atdeve tikai atdarīta un momentos, kad lūza šis tilts, nespēja vairs dot viņa ieskatījās otram acīs un bieži saprata kāds mēsls ir tas un ka īsti nav jāglābj viņš ,bet viņa pati. Bija pāris reizes kad viņa no pārlieku emocionālas pārestības noģība un tad notika lēkme, visu aptverdama, bet nespēja pretoties, protams ,vecāki to nezināja. Jo vai būtu loģiski stāstīt, ka bija bijusi emocionāla lēkme pēc tam kad kāds no puišiem bija pametis! Pagāja pāris gadi līdz viņa iemācījās sev pastāvīgi iegūt šo mīlestības un emociju devu pat īpaši nelaižot nevienu īpaši tuvu. Mazo trauslo ziedu fejiņu tagad ieskāva drakona formas bruņas. Viņa bija kļuva rupja, skarba, tieša un ironiska. Vecāki cenzdamies ietekmēt ar radikālām metodēm, bet tas neatstāja nekādu ietekmi uz viņu, viss jau bija panākts. Viņas sirds bija sasalusi aiz vecāku neuzmanības un neizpratnes. Mēdz teikt ,ka cilvēkam ir smags raksturs, bet varbūt vienkārši tev nav laika apstāties un ieklausīties, kas viņam ir sakāms. Ali bija tik tālu vienalga, ka viņa atļāva vecākiem sevi sist kad sagribēja, jo šoreiz viņa neraudās, jo nav vairs par ko. Ja nesaprata tad vai sapratīs tagad, diez vai. Tomēr jau gadi pagājuši cilvēkam jāmainās, viņa cerēja uz to ,ka varētu miermīlīgi sarunāt, bet jebkura ideja tika uztverta ar asām replikām. Ģimenē viņa jau kopš mazām dienām bija nostādīta kā grūtais bērns un māsām arī nebija spēka un sapratnes lai stātos viņas pusē kaut arī redzēja nepelnītas pārestības, negribēja dziedāt Ali pēc citu stabules un nedziedāja arī. Pastāvēdama par sevi viņa bieži tika fiziski iespaidota un tas vis bija pasniegts, ka viņas nesavaldības lēkmes, kas ir jāapspiež. Šādās reizēs tika draudēts ar trako namu, jo it kā esot dokumenti, kas apliecina to ,ka viņai būtu šizofrēnija, bet tā kā viņa nebija redzējusi un neticēja, atteica, lai jau saucot. Bet no otras puses drebēja par to, ka tiešam varētu būt daļa patiesība teiktajā. Vairāk kārt kad bija smagi ap sirdi viņa centās kādu izvilkt uz pastaigu vai pati devās ar riteni, uzliekot uz skaļāko mūziku ar paciņa cigarešu kabatā un prom, galvenais projām. Vai arī kaudzēm sms lai kāds atbalsta, kas ne vienmēr vainagojās ar atbalstu, bet uz braucienu par to lai beidz tupēt depresijā. Bet kā lai cilvēks pieceļas, ja viņu visu laiku spārda kad viņš guļ zemē nevarīgs.! Meitene centās cīnīties ar sevi un mainīties, jo likās.ka ir nepareiza šai pasaulei, bet viss velti, lai kā viņa centās viņa nonāca ar vien lielākos konfliktos ar sevi. Viņa nespēja vairs piekāpīgi pakļauties tā jau bija liekulība, kas viņā izraisīja dusmas un naidu, klusēt kad ir ko teikt, viņa vairs tā nevarēja. Vienaldzīgi spēra soļus, bet tomēr darīja visu, kas paredzēts, viņa sāka aizvadīt vienaldzības periodu. Bija zudis bērnības dzinējspēks, tāpat, ka viņas tumša ādas krāsa, kopš viņa nodega dzīvojot Francijā viņa nespēj vairāk atgūt agrāko ādas toni. Un nepierasti sev kā no melnā kļuva par balto, ka arī pēc ceļojuma no Vācijas bija aizdomas, ka ir saindēšanās ar pārtiku, kas beigās izrādās ,ka ir alerģija uz nervu pamata, kas parādījās atgriežoties atpakaļ. Spēdama samierināties arī ar savu izteikti sievišķīgo augumu viņa turpināja dzīves ceļu, neskatoties uz problēmām ko tas radīja dien dienā. Vienmēr iegrimusi domās kā labāk citiem viņa centās izplānot ideālo variantu savai nāvei, jo juta, ka ir par smalku, lai kāds īsti saprastu, kas viņa tāda ir. Viņa necieta perversijas, bet nereti uzbudināja suni un tas viņu laizīja, atklāti runāja par seksu un visu, kas ar to saistīts, ielaidās viena vakara attiecībās, kaut arī bija nopietns un izglītots cilvēks. Tikai šī padošanās zem dzīves preses viņai dažbrīd lika vēl vairāk saraukt seju, jo saprata ko bija izdarījusi, bet ja jau tāpat viņu neviens necenšas saprast, tad kāpēc lai nedarītu tālāk, bez prātošanas. No it kā kārtīgas ģimenes bija izveidojies dzelzs zieds, kas valdzināja ar savu ārieni, bet tuvāk nelaida, kas lauza un lika atsisties atpakaļ, bet ja atvērās tad tikai tik daudz, lai iegūtu sev arī nedaudz. Meitene bieži demonstrēja, ka nav vērts dzīvot un ka viņai viss apnicis, bet uz to netika pievērsta uzmanība un vienkārši ignorēta. Tā jau apritēja jau 21 gads, mācības viena no labākajām univerisitātēm un vēl joprojām dzīvo ar ģimeni, bet attiecības ir tik tālu saasinājušās ,ka sarunājās Ali tikai ar dažām māsām un pa retam ar māti. Viņa lai kā gribētu tikt vaļā no viņiem nespēja šo ķēdi pārcirst, jo cerēja pa šo ķēdes vadu iegūt vairāk mīlestības un paļāvības, bet tas nenotika. Protams ,ka arī naudas jautājums ir aktuāls, bet cik nu viņa atļaujās tik nu ir par to naudiņu ko viņa saņem nopelnot par pasniegtajām stundām. Ka arī vakaros uz ašo aizskrien uz kādu pasākumu vai pie kāda, kā jau sabiedriskam cilvēkam. Bet vai tas šiem patīk neviens jau sen nejautā. Kārtējo vakaru sēžot 3 stāva logā viņa velk vakara dūmu. Protams ,māte pret to ir no paša sākuma, bet tur vairs nevar nekā līdzēt, tāpat ,ka tam, ka viņa tomēr neaizgāja pēc kosmo terapijas uz rentgenu, lai uzzinatu vai ir vēzis vai nav kreisajā plaušā. Cik naktis un dienas, sapņi un murgi aizvadīti, ka gribās nomirt. Tāpat, ka pa šo logu nedrīkst lekt jo māsiņas ies uz skolu un redzēs šo slikto ainu un tas iedragās viņas, vai varbūt viņas tādas pašas kā vecāki pievērs acis vai arī izliksies ,ka neredz. Viņa nez, bet cer ,ka tomēr būs tā cilvēciskākā versija. Aizsmēķēdama otru cigareti viņa iegrimst domās. Esmu tikai cilvēks un esmu pelnījusi mīlestību!!! Vairākas reizes atkārtodama viņa aizgāja uz istabu. Paņēma vēstuļpapīru un uzrakstīja pāris rindiņas. Tad ietērpās skaistākajā naktskreklā, palūkojās spogulī ,nopriecājās kā nakts dara skaistāku un mīlīgāku vaigu un aizgāja uz kabinetu. Paņemdama no sekcijas seifa atslēgas viņa to atvēra un pārlūkoja medību inventāru. Vēstuli nolikdama uz galda viņa izņēma bisi, izgāja mēness apspīdētajā dārzā un pie deniņiem pielikdama stobru izšāva, jo viss, kas bija viņā bija tur iekšā! No rīta saime pamozdamās īpaši nesatraucās, ka Ali nav nekur redzama, jo domāja ,ka atkal ģimenes nelga guļ, bet mazie paēzdami brokastis izgāja ārā paspēlēties un pēc kāda laiciņa atgriezās sakot mammai ,ka Ali guļ dārzā plika, pēc pāris sekundēm no kabineta izskrēja tēvs ar vēstuli rokās un balts kā krīts. Tur bija rakstīts –„Es nezinu un man jau ir vienalga ko jūs domājat, tāpat kā jums” u.c aforismu rindiņas. P. s es nezinu, kas notika tālāk ar vecākiem, bet ceru, ka vairāk tā nevienam bērnam nebūs jācieš lai aizietu no dzīves vecāku dēļ! |
| (11.04.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |