| (...iz “O.M.© arChīva”) 
 
 * * *
 Rekonstruēties man gribas,
 Tā, ka pakrūtē smeldz ribas,
 Kuras mugurkauls tur kopā ~
 Nolietojies esmu lopā...
 
 Galvai - zāģu skaidas svaigas,
 Acīm - kontaktlēcas zaigas,
 Deguns prasa jaunas nāsis,
 Šķībi sagriezies, kā kāsis.
 
 Ausīm - jaunas klapes priekšā,
 Mutei - protēzītes iekšā,
 Zodam - feinu ciķeļbārdu,
 Elpai - pēcpaģiru smārdu.
 
 Kaklam - šlipsi, nevis striķi,
 (ziepītes lai paliek rokām)
 Prātam - divdomīgu niķi,
 Visām (divām) smadzeņkrokām.
 
 Uzacis - no melna plīša,
 Vaigus - nevainīgi sārtus,
 Pierē - rūpju rieva glīša,
 Cieši slēdzot prātam vārtus.
 
 Ģīmim pāri - maigu ādu,
 (nevis erzacu kaut kādu),
 Galvas vidū - iesēt matus ~
 Lai veļ krēpju vālus platus.
 
 Tālāk ... laikam pietrūks piķa,
 Reformai dēļ pilnas baudas:
 Skeletam (priekš jauna stiķa),
 Vajag divus maisus naudas...
 
 Tāds, pa daļai rekonstruēts,
 Jūtos tomēr visai feini ~
 Uzfrišināts, piekombinēts,
 (Tas nekas, ka dažviet kleini...)
 
 Nākamreiz, kad klāt sev ķeršos,
 Vairs (kā šoreiz) nepiedzeršos:
 Sākšu rekonstrukciju no lejas,
 Nevis (piesmēlies) - uz sejas!
 * * *
 
 Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ:
 
 http://ontuns-m.blogs.lv
 
 Iegriezies & ievērtē! ;)
 |