(...iz “O.M.© arChīva”)
* * *
Rekonstruēties man gribas,
Tā, ka pakrūtē smeldz ribas,
Kuras mugurkauls tur kopā ~
Nolietojies esmu lopā...
Galvai - zāģu skaidas svaigas,
Acīm - kontaktlēcas zaigas,
Deguns prasa jaunas nāsis,
Šķībi sagriezies, kā kāsis.
Ausīm - jaunas klapes priekšā,
Mutei - protēzītes iekšā,
Zodam - feinu ciķeļbārdu,
Elpai - pēcpaģiru smārdu.
Kaklam - šlipsi, nevis striķi,
(ziepītes lai paliek rokām)
Prātam - divdomīgu niķi,
Visām (divām) smadzeņkrokām.
Uzacis - no melna plīša,
Vaigus - nevainīgi sārtus,
Pierē - rūpju rieva glīša,
Cieši slēdzot prātam vārtus.
Ģīmim pāri - maigu ādu,
(nevis erzacu kaut kādu),
Galvas vidū - iesēt matus ~
Lai veļ krēpju vālus platus.
Tālāk ... laikam pietrūks piķa,
Reformai dēļ pilnas baudas:
Skeletam (priekš jauna stiķa),
Vajag divus maisus naudas...
Tāds, pa daļai rekonstruēts,
Jūtos tomēr visai feini ~
Uzfrišināts, piekombinēts,
(Tas nekas, ka dažviet kleini...)
Nākamreiz, kad klāt sev ķeršos,
Vairs (kā šoreiz) nepiedzeršos:
Sākšu rekonstrukciju no lejas,
Nevis (piesmēlies) - uz sejas!
* * *
Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ:
http://ontuns-m.blogs.lv
Iegriezies & ievērtē! ;) |