 (www.feini.lv) |
| Babadura : Pirmā dzīvība |
| Drīkst es tev aizdegšu sveci? Mirusi esi, bet aizmirsta nē. Dāvināji salaveci, Dzīvības trijas jūras piestātnē. Tuk, tuk, brīva, esmu dzīva! Drīxt to pateikt vēl vienreiz? Saldējums uz kociņa, Ejam abi rociņās, Kindermantas, plīši, Zaļi ābolīši. Tuk, tuk, brīva, esmu dzīva! Drīxt to pateikt vēl vienreiz? Tavu māju dedzināja, Sevi vēlāk par to rāju. Noplīsa man tava kāja, Kaut kur blakus apglabāju. Tuk, tuk, brīva, esmu dzīva! Drīxt to pateikt vēl vienreiz? Zini, manī otra kāja Vēl no tevis palikās. Baigi grauž un kļūstu vāja - Zini, kā tas pieriebās? Tuk, tuk, brīva, esmu dzīva! Drīxt to pateikt vēl vienreiz? Netēlo, ka tagad vaidi, Netēlo, ka kāju gaidi - Tavu kāju neatdošu, Līdz ar sevi noskalošu - Man ta savu kāju nav. Tuk, tuk, brīva, esmu dzīva! Drīxt tam vienreiz noticēt?! Drīxt es tev iedegšu sveic? Mirusi esi, bet aizmirsta nē. Saplīsa tavs salavecis, Izbeidzās dzīve jūras piestātnē. Atdotu abas, kas palika pāri, Lai ledus suliņas apēstu kāri. 18.10.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |