 (www.feini.lv) |
| Babadura : Kurpes |
| Kurpes peldās slapjā lietū, Mākoņi ir savā vietā, Mierinu ar saules rietu, Aizmirstu to īsto lietu, Ko tik vienreiz piedāvā. Abas divas godīg' saka, Kā tām vienreiz bedri raka - Pārlēca un iet pa taku - Sestā zīmēšanās laka Pati bedrē iekrita. Abas divas bija vienas, Skaitīj tēlošanas dienas. Stāva vēmiensiena slienas, Kurpes kaut kur projām brienas - Vienu dienu pieriebās. Abas divas šodien smaida, Tik, kam pelna, smaidu raida, Viņas zina, ko draugs gaida, Viņas rēc, bet citus baida, Jo tie nezin nozīmi. Viņas klusēj, viņas tēloj', Sešus gadus sevīm meloj'. Lai tie citi tagad tēlo, Savu dzīvi pārzīmē. Tās zin, ko draugs nozīmē. Tām tie ira, man tie ira, Citiem tikai brīvdiendzira - Tad kad Lielais Lietus lija, Neteiks tie: Paldies, kas bija - Viņas raudot teiks to gan. 18.10.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |