 (www.feini.lv) |
| Babadura : Tukšumkaraliene |
| Un logā atspīd rīts, Kas cēlies pēcpusdienā. Un atkal sākas mīts Par tukšumkaralieni. Visparastākā valstī, Visparastākā zemē, Visparastākā vietā Visneparastākais. Visapkārt tikai ēkas Un koki ceļa malās, Kur klajas mīlas dēkas Ar prastām sekām galā. Visapkārt draugu bari, Jo stailiš domas kājās, Tiek piemirsti to gari, Tiek vientulība mājās. Visapkārt virtuālais, Jo reālais tiek nīsts. Celts dzīvam piemineklis, Un borē, ka tas īsts. Un Dievs lūdz jaunu dienu, Bet īstu, nevis to, Ko katru saules rietu Par jaunu ieskaidro. "Par vēlu, Kungs, par vēlu, Par laiku aizmirsti - Tas nomira tāpatās Kā tu drīz nomirsi." Sāk valdīt karaliene, Tā vēlējusies tauta, Un tas, ka nereāla, Tas dāvā tikai baudu. 18.10.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |