( Iz Ontūna M.© arChīva, ANNO ~ 03.2004. )
* * *
Sarkanas tulpītes, konjaciņš lētais,
Pašķidra ballīte, rasoliņš svērtais,
Nākošā rītiņā – dvielīt’s ap galvu,
Pietēlots prieciņš par standarta balvu…
SIEVIEŠU DIENA - prazdņik što nada!
Ti mņe – tjuļpančik, ja – očeņ rada,
Ti mņe – podarčik, ja - poceluičik,
Vsjo – kak položeno, polnij ažurčik!
Labi jau gan, ka no soclaikiem tāliem
Svētkus mēs zināmos allažiņ svinam!
Tas tokš nekas, ka tiem lakstiņiem bāliem,
Vienreiz tik gadā mēs adresi zinām!...
Toties – uz veselu gadu mēs brīvi,
Čāpojam, rāpojam, brienam pa dzīvi,
Neņemot galvā, ka - vīrietim īstam,
Sievieti apsveikt nav pienākums nīstams.
Nevajag konkrētu prazdņiku gaidīt,
Dāmas ar vītušām tulpītēm baidīt!
Ja jau mēs vīrieši – nakti un dienu,
Ļausim to novērtēt dāmai ik vienai!
* * * |