 (www.feini.lv) |
| AIS : Meitenei |
| Mēness samērcē ēnas slapjā kūstošā sniegā, izpil lāsteka mūžu saltās asaru pilēs. Mostas dvēselē ilgas, sirds sitas straujāk, runčiem pagalmā raudot, domas grauž nemiers. Kurš tagad var pateikt, vai kāds var to zināt, ko gan meitenei darīt, ja pats nelabais šonakt, sola atvērt vien’ viņai, augsto debesu vārtus. Viņa acīs deg kvēli, mīlas patiesā uguns, kaisles degošo liesmu saldi sarkanās mēles laiza vientuļo sirdi. Starp nakti un dienu, jūtot balto un melno, gribas dvēseli pārdot ticot rītdienas sapnim. |
| (08.03.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |