 (www.feini.lv) |
| Zetiņas domugraudi : Tikums |
| Kājas pāri gultas malu, Jānis kasa pakaļgalu. “Kaut kā dīvaini ap dūšu, Apēdis ko sliktu būšu?” Galva dulna, spiediens acīs Ārstam jājautā ko sacīs. Lēnām Jānis iebrien čībās, Izstiep kājas savas stīvās. Uzspiež Jānis viens viens divi… Nē! Tā neiet! Nu vai zini. Jāaizlāpa caurums paurī, Citādi tā neiet cauri. “Sēdējām ar draugiem krogū, Dzērām vīnu – meža ogu. Pienāca tad meiča stalta, Kleita tāda īsa, balta. Tālāk kulturāli sēžam Un par politiku spriežam. Meiča uzsmaidīja plati ”Minets – tikai pieci lati.”” Pakasīja galvu Jānis, Smadzenēs tam braukā bānis. “Nevar būt, ka man te bija Vakar kāda perversija!” Pazib prātā šausmu aina – Meiča, laikam vārds bij’ Daina, Un aiz meičas bariņš menti Korītī sauc: “Alimenti!”. Šausmās noskurinās Jānis, Pašķielē uz gultu sānis. Tukša! Jā! Lai prātam gods! Kam nav prāta to ķer sods. Dzert vaig’ mazāk, pazib doma, Un lai uzlabotos oma, Stīvē kājās savas bikses Un uz krogu pazūd fiksi. Morāle šim stāstam tāda – Ja tev mauka, lai vai kāda, Sola savus plikumus, Sargā savu tikumu! 19.03.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |