 (www.feini.lv) |
| Zetiņas domugraudi : Tas |
| Pavīd starp kokiem neskaidrs tēls Pelēki mirdzošs un burvīgi cēls. Ar augsti paceltu galvu tas lēni Iet savu ceļu, ko viņš tik zin. Nošvīkst gar lapām tā pelēkais tērps, Paceļas naktsputns izbiedēts. Tik pēdas, gaistošas, mirdzošas vāji, Brītiņu redzamas tur, kur viņš gājis. Lapotnē tumšā iebrēcas pūce, Ausis skar samtaina nopūta klusi. Pievēršas gājējam izbiedēts skatiens, Uz mirkli zūd domu pavediens. Satiek viens otru skatieni divi – Izbīlī šaudīgs un sapņani tāls. Klusa lapu švīkstoņa, naktsputna kliedziens, Pelēkais stāvs, mēness apspīdēts. Pazūd starp kokiem neskaidrs tēls Pelēki mirdzošs un brīnišķi cēls. Ar augsti paceltu galvu tas lēni Aiziet uz mērķi, ko nezin viņš pats. 19.03.2004 |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |