...iz O.M.© “Esplanādismiem”.
* * *
Kad sīpolus mizoju - bimbāju dikti,
No sīpolu smakas man bieži kļūst slikti,
Dēļ asaru plūdiem man deguns - kā plūme,
Un mutautā puņķīšiem drīz nebūs rūmes...
Ar roķelēm šnobeli slauku un acis,
Dēļ sīpoliem mūžīgi iegadās tracis:
Nav svarīgi - kāpēc, ar ko un dēļ kura,
Bet - asaru sanāk vai vesela jūra!
Ja satikšu kādu - mēs bimbāsim abi,
Būs kopā mums paraudāt bezgala labi:
No laimes caur ciešanām pestīti būsim,
Un, sīpolus mizojot, puņķaini kļūsim...
* * * |