| Tā tikai mīlestība aiziet var –
 tikpat klusi, kā atnākusi,
 un jau atmiņas virtenē ver.
 Raugies, ka ar to Tevi nenoper! –
 Atmiņas vēl ilgi sāpīgi dzeļ,
 Bet redzu – par vēlu brīdināt –
 Tu jau asaras bez skaņas ber.
 Ak, jau ļāvies sevi saraudināt!
 Un ar atmiņu virteni ap kaklu
 lēnām aizej prom – tālu, tālu,
 kā tikai mīlestība aiziet var –
 tikpat klusi, kā atnākusi…
 
 
 |