Es ieklausos klusumā un vējā,
Un ieklausos jūras šalkās …
Tik daudz var izlasīt cilvēka sejā,
Bet tomēr daudzi maldās.
Es ieklausos klusumā un vējā
Un metos neprātīgā dejā:
Es gribu raudāt un atkal smieties,
Bet par ko un kāpēc – neatzīties.
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un gribu to izteikt dzejā.
Tas nav ne šādā, ne tādā sakarā,
Un, lūdzu, to ņemiet vērā:
Ir šāds izteikšanās veids man ērts,
Kaut nezinu kāds ir tam mērs,
Bet vai tādēļ vien mērīt vērts?…
|