| No Tevis slēpties varu es, Kaut vai no visas pasaules,
 Bet pašam no sevis neaizbēgt nekur,
 Kad sirdsapziņa krūtīs dur un dur…
 
 Tā krūtis spiež un tur mani ciet
 Un neļauj brīvi no Tevis prom iet,
 Līdz Tev to pie kājām izklāšu,
 Un tā sevi brīvu padarīšu.
 
 Es Tev patiesību atklāšu,
 Par savām jūtām stāstīšu,
 Lai Tu dēļ melu neciestu
 Un citu mīlēt varētu.
 
 Ak, piedod man šo
 Atklāsmi briesmīgo,
 Lai Tev nekad vairs nemelotu
 Un Tev man to piedot nevajadzētu.
 
 
 |