Dzejnieks pa pasauli apkārt blandās
Dzejnieks pa pasauli apkārt blandās
Tērpies tas pastalās, mugurā skrandas,
Negribas viņam ne ēst vairs, ne dzert,
Tikai Pegazam dusmīgi spert.
Ko tad šis slinko un nepalīdz,
Dzejojot pienāk jau kurais man rīts!
Atskaņas trakas pa galvu vien jaucas
Un tas viss beigās par dzeju nu saucas!
Ņemiet par labu, ko es te rakstu,
Aizmidzis taustiņus vārgi jau bakstu,
Gribas man gulēt, jau žāvājos dikti,
Ceru, ka lasot jums nepaliks slikti! |