atkal mēness iespīd logā
atkal mēness iespīd logā
jumts mans ātri projām brauc
blandos es gar sētu žogiem
kaut kur suņi žēli kauc
nav man miera ne uz brīdi
murgi moka nakt' un dien'
atkal tu man garām slīdi
kāds pie krēsla mani sien
te nu esmu tērpies skrandās
es tavs skarbais nakšu draugs
iekšās man vēl sāpe vandās
jūtos it kā mani žņaudz
paej malā tramvaj pirmais
ka es neuzskrienu tev
un tu utubunga sirmais
paņem manu sāpi sev
viens es biju viens ar' būšu
kur man otru tādu rast
pat ja bagāts kādreiz kļūšu
citiem mani nesaprast |