 (www.feini.lv) |
| Kaspars Bērziņš : Sāpju kareivis |
| Kā lai tagad noliedz to sāpi, Kuru slēpa viņa caurdurtā sirds? Viņš nebija tāds kā citi Viņš bija mazliet savādāks vīrs. Viņš neteica to, kas nav vajadzīgs Un viņš jau juta, ka mirs Un viņa vārds bija Sāpju Kareivis. Vēl tagad varam dzirdēt, Kā viņa koka kāja pa ielu klaudz Un sāpes viņa sirdī Savu roku ap viņa kaklu žņaudz Drīz aizrausies elpa aiz sāpēm Un mirs mans patiesais draugs. Viņš cīnījās ielās, Kur tagad tikai naudai ir vara Bet tajās dienās Sāpju viņa sirdī jau bija gana Viņš satvēra nazi Tomēr viņš juta, ka mirs Bet viņš tik un tā paliek Sāpju Kareivis Viņš metās naidnieku pūlī, Kur sprāga viņa salauztā sirds. Viņa līķi iemeta jūrā, Kur to apklāja koraļļu rifs. Viņš cīnījās līdz galam, kaut zināja, ka mirs Viņš bija sava vārda cienīgs - Sāpju Kareivis. Viņš krita kaujā, Bet ne no naidnieka lodes. Viņš mira no sāpēm, Ka viņa draugs viņu nodevis... |
| (08.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |