 (www.feini.lv) |
| Kaspars Bērziņš : Aizmirstais sapnis |
| Daudz aukstāks šonakt man ir bijis Ne jau tāpēc, ka sniga sniegs. Šonakt mira cilvēka sapnis, Šis cilvēks laikam biju es. Kritiens cauri dziļām aizām, Atduroties uz akmeņu šķautnēm, Miris ir mans aizmirstais sapnis, Pārraujot stīgas dvēselē. Glābiet, glābiet tos savējos! Ne jau viss, kas ir darīts ir pārdzīvots! Neaizmirstiet, neaizmirstiet pasapņot! Nevar dzīvot sapņus atdodot! Kā gribētos, ja vien varētu, Es vēlētos, lai sapnis atkal atdzimtu. Ja vie varētu, tas atkal dzīvotu, Manu dvēseli kopā sašūtu. Dvēseļu lietus šonakt ir lijis. Tāds, kur aizmirstas skumjas un prieks. Dvēselēm stīgas pārrautas bija, Vai tas neliek ko atcerēties? Kritiens cauri dziļām aizām, Atduroties uz akmeņu šķautnēm, Miris ir mans aizmirstais sapnis, Pārraujot stīgas dvēselē. |
| (08.02.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |