 (www.feini.lv) |
| Nia Nia : Es ritu |
| Es projām ritu, savu ceļu rokās skaujot, Lai gaita neapsīktu, skatus atpakaļ mest liegts. Jo sirds arvienu saulei pretī skatās Zilās tāles, kur sen jau mājo gars, vēl redz, Bet zem kājām tikai krasta oļi smeldz. Es ritu, garām ritu saulei, Meklējot, kur putnu ligzdas redzam. Smaidot tauriņam, kurš pļavā aizdejo, Jūtot tveicē aso zāli čabam, Ejot cauri zeltam, mirušam un reizē dzīvam. Es ritu, cauri ritu sapņiem mēļi klejojošiem Citu acīs atrasto zaudējis pēkšņi Roka tver roku un asaras mirdz, Aizejot dvēseles saucienu tukšumā sadzird vien sirds. Hej, ritu, vidū ritu, starp pļavu ziediem un jūras viļņiem, Salda smarža vai auksti šļaksti – es esmu ar tiem. Ļaudis liek iet meklēt to, Kas pazaudēts sen, ko zaudējam sevī. Es ritu, līdzi ritu, kur straume mani nes Tikai tur, kur visi, atrodu sevi Tikai vienam esot savu eņģeli redzu. Es ritu, pretī ritu savam liktenim un sev Mirdzošā krēslā debesu asaras līst- es padzeros... Es ritu, tālāk ritu mūžam, līdz sāpes paņems akmens un dvēseli aiznesīs vējš... |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |