 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Tāds putekļains gabals... |
| ( iz O.M.© “Esplanādismiem” ) * * * Nu galīgais vājprāts ar putekļu gūzmu! Tos filtrējam, klīstot pa ļautiņu drūzmu, Vai bēniņos, izkarot žāvēties veļu, Un autiņā, braucot uz pāķiem pa ceļu... Zem gultām ir putekļi pabiezā slānī, Tos laulene savāc un mani sāk gānīt: "Es teicu tev: mīlēties vajag uz grīdas, Tad putekļi pagultē nebūs un gnīdas!" Pēc zaftes kad pagrabā nokāpis esmu, Tur putekļus, kopā ar tupeņu dvesmu, Ar baudu iekš plaušām es ievelku priecīgs, Par putekļu lērumu jūtoties niecīgs... Kad iznāku ārā no bēniņu tvana, Vai pagraba drēgnuma svaigākā gaisā, Man rokas un plakstiņi netīri gana, Un plaušas no putekļiem gluži vai plaisā. Es negribu melot, bet - domāju šitā: Ja prātiņš man saietu sistēmā citā, Un jēga par neprāta vājprātu kļūtu ~ Es putekļu sūcēju pielūdzējs būtu. Ar "Sputņiku" jaudīgu pagultē līstu, Un bēniņus sūktu ar "Pfilipsu" īstu, Bet pagrabā ieviestu sistēmu tādu, Kas putekļus luftē un tupeni kādu... Vien... nezinu veidu, kā putekļu Dievam, Es pielūgties varētu, melojot klusi, Ka - nedaru pāri pat puteklim tievam, Un klanos uz resnāko putekļu pusi... * * * |
| (28.01.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |