Nezodz sirdi, kas saimnieka baidās
Nezodz tās acis, kas asaras vairās
Nezodz tos sapņus, kas burbuļus pūš
Cik žēl, ka pazudināts
Maza cerība kaklā iekarināta
Nezodz manu dzīvi
Pieķeries pie zirnekļa tīkla
Nesapinies
Aci tev šodien kā gulbju ezers
Vai dzirdi kā dvašo tauriņš uz tavām krūtīm?
Nezodz to sirdi, kura nešķīsta bijusi
Nezodz tās asaras, kuras manis pašas izraudātas
Apstādini laiku to, kas vēl nav bijis
Ieelpo to smaidu, kas uz lūpām sēž
Papīra domu lidmašīna aizlido
Sadedzini to
Neapzodz mani
Man tev nav ko dot
Vien nešķīsta sirds
Vien asaru izvairošas acis
Un noguris drauga plecs
Tev tas nav jāzog
Tas viss jau ir aizgājis
Pamests novārtā, sadedzināts
Papīra lidmašīna izšķīdināta
Acis ir tukšas
Sirds pārpildīta
Uz lūpām tik vārds neizrunāts palicis
...piedod...
Šodien plaukstā melns krauklis sēž
Zābaks palicis neaizšņorēts
Spuldzīte izdegusi
Jā, es slēpjos tumsā
Lamatas jau izliktas |