Kā jūras viļņi pār mani
Tavi maigie glāsti plūst
Un kā sniegs no saules –
Tā mana sirds no laimes kūst.
No katra skūpsta, pieskāriena liega
Barjeras, attālums, kas šķir mūs – zūd.
Un jūtu tas viss un vēl…sirds jūt
vēl tikai būs kā sapnis, kas piepildās.
Ak, dienas mūsu laimīgās!
|