 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Gadumij’s pasak’(priekš Māras Zem’ “pūl’”) |
| (Iz Ontūna M.© archīva, ANNO ~ 12.2005.) Pār Māras Zem’ meži’m un lauki’m, Ar kuļķen’, tād šļorgan’, pār plec’, Pa sniegi’m brien, gluž’ kā pa tauki’m, Vien’ onkul’, tād’ piekusuš’, vec’... Vi’š pūsdam’ un krekšķedam’ stampa, Uz mājiņ’, kur skursten’ pūš dūm’ ~ Pa log’ tur spīd gaismiņ’, no lampam, Uz pagalm’, ar pulk’ stiķeņ’ krūm’. Sper večuk’ ar vaļink’ pa durem, Un auro skaļ’: “Laiž man’ iekš ķēķ’ ~ Es - klīds’ ilg’ pa meži’m un purem’, Bez padzērien’, pārtik’ un smēķ’!” Iekš ķēķ’ datic’s, ļoben’ vi’š norau’, No paur’, un stipr’ klape gar kāj’, Līdz gadskaitl’, uz cepur’ priekš’, ieraug’, Vis’ ļautiņ, kur’ rosas iekš māj’: “Div’ tūkstoš’ un piec’” tur ir drukāt’ ~ Tas apliecin’ to, ka šit’s vec’s, Ir piekus’s caur gad’ sirsnīg’ rukāt, Un - laiks i’ šim atpūt’nāt plec’s. Tiek ieliet’ lab’ čark’ kreftig’ brendiņ’ Un zacen’ tiek sariktet’ friš’: Lai dabon’ vec’s iņemt iekš vaigi’m, Un nosmeķet svaig’ kūpināt’ fiš’. Kad Vecgads i’ dabū’š ko māga, Šis blamieret iesāk priekš ļauž’, Par vis’, kas i’ šogad bī’š lāga, Un šitentād’ tekstiņ’ vi’š pauž: “Trīs valdīšan’s dabūj’ jūs, ļautiņ’, Uz sav’ ād’ un saprašan’ just ~ Lai Dievi’š i’ želig’ priekš tautiņ’, Kurs’ vadoņ’ iekš slinkum’ grib sust!” “Iekš Augsto Nam’ – balagān’ riktīg’, Kā cirk’, kur’ i’ pill’ ar švak’ klaun’ ~ Jums derēt’ vien’ vēlešan’ riktīg’, Kas fraktēt’ to kantor’ no jaun’!” “Daudz naudiš’ i’ kaisit’ pa gaisi’m, No Europ’ kur’ ieskapēt’ tik’ ~ Tas tamdeļ, ka - vadoņ’ grāb’ maisi’m, Bet “pūl’s” - palik’ pakaļgal’ plik’!” “Ja negrib’ jūs turpmāk būt antiņ’, Kas šmucspain’ uz galv’ lauj sev maukt ~ Jūs pieskat’ lai onkuļ’ un tantiņ’, Iekš Jaungad’ jūs neprove šmaukt!” To pavēstī’š, Vecgad’ ņem maišel’, Un palēnam riktēj’s uz mier’ ~ “Pēc pusnakt’ š’te garām nāks puišel’, Kam “div’ tūkstoš’ seš’” būs uz pier’.” “No to jūs var’ prasīt kād’ padom’, Ja nezinās’ kau’ ko vair’ paš’ ~ Pie korekt’ un sakarīg’ nodom’ Vi’š plečuk’ var piestutet, aš’!” “Par šogad’ – jūs nesaņem’ ļauna, Ja neiznāc’ pillīg’ š’tas fein’ ~ Bet – nākamgad prove, no jauna, Vair’ nelaist sau Tēvzem’ tik klein’!” ... Pār meži’m un lauki’m nāk gadi’š, Kurš šonakt ir piedzim’s, no jaun’ ~ Lai paš’ mēs, ik kaimi’š un radi’š, Māk nodzīvot Jaungad’ bez kaun’! P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpusans@cc.lv |
| (12.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |