 (www.feini.lv) |
| Iveta Rozentāle : Pēc visa |
| Mazs, pūkains ezītis ar pušķīšiem Tevī raugās acīm lielām. Ir sāpējis, bijis skumji un skarbi, Bet ticība brīnumam paliek. Pēc visa, kas bijis, Nav vairs ticības ne sev, ne citiem – Tikai brīnumam un brīnumainiem cilvēkiem, Kad var palīdzēt visi un reizē neviens. Par daudz sarežģītas vienkāršības, Par daudz labu atziņu, kas nedarbojas. Par maz izpratnes un viegluma dziļumā, Par maz dzirkstošu smieklu. Un atkal maziem solīšiem, Liekot ķepiņu pie ķepiņas, Mēs ejam viens otram pretim – Ar vārdiem, ar liegiem pieskārieniem, Ar gaišiem darbiem un ticību brīnumam savam, Ar izpratni, ka vajag tik maz. |
| (16.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |