 (www.feini.lv) |
| Christy : Trīs... |
| Trīs sāapju mirkļi, Kas iecērtas miesā Gluži kā asi dzelzs irkļi, Tie plēš tavu sirdi tik karsto, Izdzšot gaismu balto un mīlu Tik tikko atrasto… Tie izrauj spārnoto cerību, Apklāj rūsā sapņus lielos, Atstāj vien atmiņas par ciešo ticību, Kas nomirst kā agrīna bezsmaržas puķe, Salnas rokām nežēigi apskaujot; Kas salūzt kā vientuļa skuķe, Savu ceļu pazaudējot. Trīs pavērtas durvis priekšā, Trīs jaunas dzīves, Kuraas acīm ciet mesties iekšā, Trīs klusas iespējas, Trīs maldu uguntiņas… Es paceļu roku un riskēju… Pieskaros aukstajām durvīm Un gaidošu sirdi tās atveru… Vēl kāda roka mīloša Lūdz mani attapties, Bet es neklausu… Esmu atdevusi visu, ko spēju, Visu, ko prasīji, Es dāvāju tev ziedu ēru, Es izplūdu liesmās un sevi pazaudēju… Tādēļ es ieeju pa durvīm Un cieši aizveru tās aiz sevis… Bet tur tik’ tukšums – tikai melns nekas… Es noglabāju savu mazumiņu Dzirkstošās dzīves, Noglabāju līdzās porcelāna asarai, Un saplūstu ar šo tukšumu, Lai mūžīgi sērotu par tiem, Kas nekad vairs nesniegs savu mīlošo roku… |
| (15.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |