| Saules stariņš atspīdēja, Pēkšņi sajutu, nav vēja,
 
 Šie mirkļi miera
 Ir tie, kas priecē,
 Šie mirkļi ko ar tevi
 Ir tie, kas dziedē.
 
 Mākonītis nodzēsa gaismu,
 Pēkšņi sajutu tumsu baismu.
 
 No tumsas, ko baidos
 Es meklēju mieru,
 No tumsas tikai tu
 Man sniedz kārotu prieku.
 
 Vējš, kura nebija,
 Izkustināja mākonīti, tas lija.
 
 Mana karstā elpa
 Kūpēja ik mirkli,
 Kā dūmi laidās no manis viss,
 Tikai domas vēl kavējas tā bikli.
 
 Saules stariņš apgaismoja tevi lūdzam,
 Es sajutu, ka gribu palikt šeit mūžam.
 |