 (www.feini.lv) |
| Rupeklis : Jaunais talants |
| Es piedzimu tai gadā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Nu jūs jau zināt to gadu. Vai nezināt? Redzu, ka zinat. Nu jau es esmu liels. Nu gandrīz liels. Ar mašīnu jau braucu. Braucu gan. Bet pa lauku ceļiem. Nu ja. Jo man vēl nav tiesību. Tētis gan varētu nopirkt, bet vēl neesot tie gadi. Bet braukt es jau braucu. Un diezgan labi. Vietējās vistas jau mani pazīst. Pazīst gan. Vienreiz pat dzinos pakaļ gailim. Tādam lecīgam. Ar auto. Dzinos. Bet viņš iemuka kūtī. Tas lecīgais, uz laktas uzleca. Bet vispār es esmu ļoti miermīlīgs. Neskatoties uz to, ka esmu dzimis tai gadā. Bet stāsts jau nav par to. Pagājšgad es pamēģināju braukt arī ar motociklu. Smags gan. Nokritu. Nu un no tā laika es sāku rakstīt. Dzejoļus. Stāstus. Nu vispār sāku rakstīt. Nevar jau vislaik ar motociklu braukt. Tētis teica, kad uzrakstīšot pirmos 10 dzejoļus un 1 stāstu, nopirks man mokiku. Solījumu viņs ir pildījis. Man jau mājās 3 mokiki. Nu varbūt izlasiet arī jūs manu dzejoli. Jā, varbūt kādam vajag mokiku. Itāļu. Labais. Par cenu vienosimies. Uzforsēts. Iet 70 km/h. Nu viss. Viss gan. Lasiet dzejoli. Zoodārzā . Tur ziloņi ar snuķi sūc, Tur lauvas būrī nikni rūc. Tur tīģeris nu noliek pļaku, Tā iezīmē viņš savu taku. Tur mēkaķi kā cilvēciņi, Nu strīdās, bļaustās, ārdās viņi. Tur aitas, cūkas, kazas ēd, Tur lāči, saldu gaidot, sēd. Roņi, Jūrmalkrastā mesti, Arī šurpu tiek tie vesti. Te tie ņurkā, pleznas sit, Tagad Zoodārzā mīt. Mazais Ilžuks pierīt’ rauc, Kamielis tai virsū brauc. Toties ponijs mazs un jauks, Tas nu Ilžukiņam draugs. Jānīts, lielāks, zirgā brauc, Un no zirga braši sauc. Bērnu pilna tropu māja, Krokodils, ka neapēd kāju. Zoodārzā tie, kas nāks, Visi mīļi smaidīt sāks. |
| (30.11.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |