 (www.feini.lv) |
| Zora : Dzelzs bērni |
| Dzelzs bērni soļo, Kā armija nāk. Dzelzs bērni soļo Mūs sabradāt. Es nezinu, Vai tas bija klusums pirms vētras, Es plūcu piparmētras. Bet Bija savādāk, Lai gan parasti, vienmuļi, Ar košajiem ziediem Un lauztajiem mietiem. Mēs zinājām, Ka atnāks tie reiz. Ja vēlies, projām bēgt steidz. Dzelzs bērni soļo, Kā armija nāk. Dzelzs bērni soļo Mūs sabradāt. Es redzēju, Kur palika ziedi, Kur palika nolauztie mieti. Bet Nav svarīgi, Tā ir aizliegta tēma. Visam jāpazūd – lēma. Ta ir noteikta shēma. Mēs mostamies tagad, Vairs nemigsim šonakt, Ir pienācis jau- Tie galē un kauj... Dzelzs bērni soļo, Kā armija nāk. Dzelzs bērni soļo Mūs sabradāt. Es dzīvoju, Es paliku dzīva Un nu esmu brīva. Bet Būs savādāk- Bez komatiem, punktiem, Pa svešiem vien jumtiem, Veciem, saliektiem, stumtiem. Tās vairs nav mājas, Visu samina dzelzs bērnu kājas. To armijas nemēdz būt vājas. Dzelzs bērni soļo, Kā armija nāk. Dzelzs bērni soļo Mūs sabradāt. |
| (04.12.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |