( Iz O.M.© archīva, ANNO ~ 2004. )
Es rāpjos pa klinti, man kedas ir kājās,
Jo zābaki dzelkšņotie palika mājās,
Nu - uzkāpšu spicē, un - ko man tur darīt?
Eh... būtu es savādāk māžojies parīt...
Drīz uzlikšu mocītim pumpainās riepas,
Un aizmaukšu ciemos pie kaimiņu čiepas,
Pār kalniem un ielejām lēkšu ar šiku ~
Lai čiepiņa ievērtē šitādu triku!
Ar kombainu nopļaušu auzas un rapsi,
Tos pārdošu tirgū un nopirkšu skap(s)i,
Tur glabāšu ancukus, šlipses un kreklus,
Ko uzvilkšu, drukājot pantiņus seklus.
Ja vajadzēs - nojaukšu simtgadu mūri,
No fragmentiem uzcelšu, strādājot sūri,
Mums n-stāvu mājiņu, siltu da jauku ~
Ir piegriezies bradāt pa auzaino lauku...
P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpusans@cc.lv |