 (www.feini.lv) |
| Mazā ļaunā : Atbilde tukšumā |
| tavs sauciens tik spalgs sagrieza dvēseli, tavi klusie vārdi sašvīkāja lūpas. šis nodrāztais jautājums sacēla taifūnu dvēselē, kas norimst un atdzimst no jauna tevi redzot. nejautā ne sev, ne man, Nevajag, Lūdzu! nespēlē teātri! ļaujies būt pats. Dvēsele tā jau piebrista - daudzi tur mēslojusi. arī tu brien pa to, bet šoreiz līganiem soļiem. kā mazs zīdainis Tu sper soli pa solim, tu aizej un atstāj baltu svītru... tavi soļi liek man vemt, kuņģa sula līst pār malām. tu liec man vemt - izvemt to indi, tos mēslus, kas ir manī. Es vēlos, bet neizdodas, paldies, ka palīdzi... |
| (20.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |