 (www.feini.lv) |
| Šapsis : Eņģelis |
| Es satiku eņģeli, Par to es esmu drošs. Viņas smaids bij’ kā zvaigznes, Tik spožs! Bet es zaudēju viņu, Starp debesīm smaidot. Un tas tikai tāpēc, Ka nemācēju lidot... Tu skatījies acīs man Un redzēji, kā skaistums Tavs, Mums visapkārt skan! Un brīžos, Kad satvēru tavu plaukstu, Es varēju pacelties spārnos, Augstu augstu... Un nebij’ nevienu brīdi, Domas par to, Ka tikai atmiņās jutīsim piedzīvoto. Jo būdami debesīs, nedomājām, Ka viss tas aizies līdz pat beigām. Un tagad – atmiņās, Katru pieskārienu tev skaitu, Sapnī runājam, Par debesīm stāstu. Es redzu tagad tavu seju it visur, Un es nezinu ko man darīt, Jo mēs nebūsim kopā, Ne rīt, ne parīt... Bet tu noteikti biji eņģelis! Vēl joprojām, Katru nakti zvaigznēs, Redzu tavu smaidu. Un zini? – Katru nakti kā sajucis Es smaidu tev pretī. Un to, Kas nekad vairs nespīdēs, Es vēl joprojām gaidu... |
| (19.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |