 (www.feini.lv) |
| Valters Bergs : Klubā kā parasti |
| Viena nakts klubā. Slepenais eksperiments. Viss notiek, visi dejo, arī es. Pēkšņi izceļas kautiņš. 3 čaļi ar diviem citiem. Nu protams, iemesls man netika skaidrs, bet tur jau iemesls nav vajadzīgs. Nu ko, viens no tiem kārtīgi dabūja pa seju, paspārdīja to kā nākas. Viss pūlis pašķiras, lai vēl pašiem netiktu. Minūtes jautājums un pārākums uzvarēja. Pēc īsa mirkļa atkal jau visi dejo. Nekas nav bijis. Tikai sejas dzudziem tādas domīgas - acīmredzot aizdomājās par to, kas būtu, ja viņi atrastos loosera situācijā. Nu protams, nav patīkami dabūt pa seju. Bet palīgā neviens tā arī negāja. Nu un ej un izsecini, kurš vainīgs vai nevainīgs. Bet pašķirt arī raustās mēģināt, dabūs vēl paši. Un jēgas arī nekādas, tāpat sados kam vajag. Bet kā būtu, ja viens izdomātu ar nazi iet durt otru? Arī neviens nenāktu palīgā. Un būtu nelaime. Feini? Ir tik stulbi apzināties bezspēcīgumu atsevišķās situācijās - pret pūli, kad esi viens. Man prieks, ka ir palikuši drosmīgi, godprātīgi cilvēki, kas tumšā stūrī izglābs skuķīti, kuru kāds mudaks centīsies noslānīt, ko atņemt vai, nedod Dievs, izvarot... Un galvenais arī tā čalīša draugi, kurš dabūja pa seju nenāca tam palīgā, bet gan svešais. Draugi nobijās. Tipa - nepamanīja. Vai tāds nav mūsu modernās sabiedrības kodols? Jaunais pamats... |
| (18.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |