Es iegāju reiz siena šķūnī. 
Cik skaudri saksofons tur skan. 
Es iegāju reiz siena šķūnī 
Tēvs, it kā skan tas man. 
Tēvs, tavā siena šķūnī, tava bērnība tā skan... 
Skaudri...saksofons...tev un man. 
 
Ak, māt, tavs brālis stāv zem liepām simtgadīgām 
un spēlē skaudri saksofonu 
tēvam, tev un man 
cik skaudri lietū skaņas skan 
pūš vakarvējš un pagātne pa vējam 
saksofons tur spēlē dziesmu šo: 
 
“Bet vientuļš es maldos bez prieka, 
Die’s zin kādas sāpes man’ spiež. 
Nav sapnis, kas laimot man’ spētu, 
Nav mīļās, kas līdzi man cieš.” 
 
Es iegāju reiz siena šķūnī 
Cik skaudri saksofons tur skan... |