 (www.feini.lv) |
| Sahhara : Rūgts saldums |
| No šī skūpsta rūgts saldums izlija pa visu ķermani. Kāpēc? Vai tad šis cilvēks Viņai kaut ko nozīmēja? O jā...Viņa taču Viņu ienīst. Bet ja tā tad kādēļ šie drebuļi? Tādas sajūtas viņu pārņēma pirmo reizi dzīvē. Vai tas ir īstais naids? Pat tad kad Cits Viņu skūpstīja neko tik pārsteidzošu neko tik valdzinošu un vilinošu Viņa nebija jutusi. Lai gan bija pārliecināta ka mīlēja. Vai tad naids būtu stiprāks par mīlestību? Šīs trīsas neļāva apstāties tās nevarēja kontrolēt. Tās bija iekļuvušas ikvienā viņas smadzeņu šūniņā pat vairāk ikvienā ķermēņa šūniņā. Tās kontrolēja gribu prātu dvēseli. Viņa drīzāk nosmaktu nekā apstātos. Varbūt tas bija adrenalīns bailes naids? Bet kāpēc tā visa tik daudz? Uzlūkojot šo cilvēku cīnoties pret Viņu nekas tamlīdzīgs Viņu nekad nebija ieskāvis ievilcis savos viļņos un licis slīkt. Viņa bija jutusi gan bailes gan naidu bet tas nebija tas. Viņa bija pārliecināta ka šīm jūtām ir pilnīgi cits pamats un tas Viņu biedēja. Palika bail. Bail no sevis un no jūras kas bangoja apkārt bet no rokām kas Viņu skūpstīja no lūpām kas Viņu glāstīja vairs nebija bail. Bija tikai vēlme dzert vēl elpot vēl dzīvot vēl. Par laimi vai par nelaimiViņa padevās. Šis trakulīgais karuselis beidz griezties un Viņš ielūkojās Viņas acīs kaut ko meklēdams tajās kaut ko mēģinādams tur izlasīt. Cik gan ilgi Viņš to gaidīja. Viņš beidzot izlasīja beidzot sagaidīja savu centienu veidoto drāmu. Vairs Viņs neredzēja ne to naidu ne tās bailes. Jā tur vēl aizvien skaidri salasāms naids bet tas ir cits. Tas ir tikai uguns pelni sajaukušies ar apjukuma dūmiem. Arī bailes tur vēl ir bet ne vairs no Viņa. Skaidri tur var atklāt bailes no cīņas rezultāta no sevis. Un tas viss šais acīs kuras arvien būra hipnotizēja un pievilka. Jā bija gan vērtas tās sāpes kuras Viņš bija cietis. Nebija vairs nožēlas par to ka Viņa kādreiz ienīda. Bija žēl ļoti žēl tikai par Viņai nodarītajām ciešanām. Viņš bija bijis pārāk auksts kā akmenī iecirsts tēls. Viņa mērķīs bija peverdzināt nevis iegūt. Cik pūliņu gan nebija ieguldīti lai atņemtu Viņai visu lai piespiestu Viņu atnākt pazemībā. Viņš bija kurls pats pret sevi. Kā gan varēja darīt Viņai pāri? Kā varēja Viņu salauzt? Viņa gan drīzāk būtu izvēlējusies giljotīnu nekā būtu zemojusies nekā būtu pārdevusies. Jau sen Viņš zināja ka Viņa ir cita. Viņa ir stipra. Pilnīgs pretstats Viņam. Viņš bija vājš. |
| (16.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |