 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : “O.M.© Esplanādismi” (Nr.4) |
| Es dziļdomīgi rakņājos pa ķešām, Gan savējām, gan arī bi'kiņ svešām, Ar galiem Tu man pazudusi esi, Tas, zinies, uzdzen pamatīgu besi! Pa šūplādēm un plauktiņiem es rokos... Vēl - zarus krūmos izšķirstu un kokos... Uz bēniņiem un pagrabā pat lienu... Vienalga - viss ir gluži kā pret sienu! Uz jumta kores uzrāpjos un lūru, (No augšas varu labi redzēt jūru) Vai nebūsi Tu aizdevusies selgā, Lai es pa mājām meklētos, kā nelga... Vēl – ledusskapī Tevi pameklēšu, Ja atradīšu - fiksi atsaldēšu ~ Tu izpilēsi lēnītēm no ledus, Uz mēles man. Un - garšosi kā medus... Tā funktierēdams, saldētavu veru, Te pēkšņi - BLAUKŠ! Es ģīmi rokās tveru, Un skrobīgs lēkāju uz vienas kājas, Gar acīm - raibs un riņķī griežas māja: Sen atkausējis neesmu ledusskapi, Un tagad, līdzko vēru durvis knapi, Liels ledus gabals ķēra man pa aci! Pats vainīgs - nav ko jāinscenē traci... Ja mājās būtu Tu - man kompresīti, Uz apskādētās ačas liktu glīti, Bet - ienāca Tev prātā šoreiz slēpties, Lai man kā muļķim nāktos nomeklēties... P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpisans@cc.lv |
| (06.10.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |